Jaunumi
10 padomi, kā pilnveidot komunikāciju Tviterī
Pieci padomi, kā sociālajos medijos sasniegt un iesaistīt savu mērķauditoriju
Pieci padomi, kā uzrakstīt labu bloga ierakstu
Seši padomi, kā uzrakstīt meklētājam draudzīgu preses relīzi
Pieci padomi, kā kontrolēt negatīvus komentārus Facebook
Pieci padomi, kā uzrakstīt labu preses relīzi
Nozare
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vārda dienā nesveic kalendārā neiekļauto vārdu nēsātājus
Pēc „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” pasūtījuma veiktais socioloģiskaijs pētījums.
Tradicionālajā kalendārā 22.maijs ir atzīmēts kā kalendārā neiekļauto vārdu īpašnieku apsveicamā diena, taču neparasto vārdu nēsātājus šajā datumā apsveic tikai 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, - tā noskaidrots pēc „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” pasūtījuma veiktajā socioloģiskajā pētījumā, kura interneta panelī ietilpst 650 Latvijas iedzīvotāju. Savukārt vairāk nekā puse respondentu norāda, ka cilvēkus, kuru vārdi nav iekļauti kalendārā, vārda dienā neapsveic vispār.
Liela daļa no kalendārā neiekļautajiem vārdiem ir aizgūti no citu valstu kultūras, tostarp iespaidojoties arī no populāru grāmatu un filmu varoņu tēliem. Tiesa, vairāk nekā puse (56%) aptaujāto neatbalsta šo moderno ārzemju vārdu piešķiršanu bērniem, jo ir pārliecināti, ka tādējādi izzudīs latviešu vārdi. Katrs piektais respondents par šo jautājumu izsakās neitrāli, norādot, ka vārda izvēle savam bērnam ir katra paša ziņā. Bet teju katrs ceturtais aptaujātais pauž pozitīvu nostāju, uzskatot, ka neparasts vārds - tā cilvēkam ir iespēja izcelties starp citiem indivīdiem.
„Lai arī pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ignorē 22.maija ierakstu kalendārā, šos rezultātus nevajadzētu uztvert kategoriski. Iespējams, daļai aptaujāto līdz šim nav nācies pazīt cilvēku ar netradicionālu vārdu, līdz ar to nav izveidojušās apsveikšanas tradīcijas, kā arī tas nenozīmē, ka ir ieņemta galēji noraidoša nostāja pret neparasto vārdu īpašniekiem,” pētījuma rezultātus komentē „P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību” valdes loceklis Ainārs Ērglis. Viņš arī piebilst, ka, ņemot vērā aktualitātes sabiedriskajā dzīvē, vārdu piešķiršana bērniem līdzīgi kā citi procesi ik pa laikam piedzīvo dažādus jauninājumus un modes tendences, taču tajā pašā laikā tiek novērtētas un netiek aizmirstas arī pamatvērtības. Šajā gadījumā – jau paaudzēs dotie latviešu vārdi.
Pētījuma ietvaros atbildot uz jautājumu, kādi latviešu personvārdi nākamo paaudžu laikā moderno ārzemju vārdu ietekmē visdrīzāk varētu izzust, 37% aptaujāto min Grietas vārdu. Katrs piektais uzskata, ka apdraudēts varētu būt Miķeļa, bet katrs desmitais – Jēkaba vārds. 15% aptaujāto gan uzskata, ka tuvāko paaudžu laikā nav apdraudēts neviens latviešu personvārds, tostarp Jānis, Ilze, Māra, Ieva un citi.
Savukārt, vērtējot tendenci bērniem dot vairākus vārdus, gandrīz trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tā ir modes lieta un vecāku iegriba, bet vēl teju trešdaļa - ka tā ir tikai formalitāte uz papīra, jo cilvēku parasti uzrunā tikai vienā vārdā. Taču katrs ceturtais pret šo jautājumu izturas ar humoru, atbildot, ka vairāki vārdi – tā ir iespēja cilvēkam svinēt vārda dienu vairākas reizes gadā.
Iztaujājot pētījuma dalībniekus par apmierinātību ar saviem vārdiem, izveidojās divu vadošo viedokļu grupas. 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņiem savs vārds ļoti patīk. Gandrīz tikpat daudz respondentu (44%) atbild, ka viņiem ir vienalga, kādu vārdu vecāki devuši, bet neapmierināta ar savu vārdu ir salīdzinoši neliela sabiedrības daļa – tikai 14% respondentu.