Jaunumi
10 padomi, kā pilnveidot komunikāciju Tviterī
Pieci padomi, kā sociālajos medijos sasniegt un iesaistīt savu mērķauditoriju
Pieci padomi, kā uzrakstīt labu bloga ierakstu
Seši padomi, kā uzrakstīt meklētājam draudzīgu preses relīzi
Pieci padomi, kā kontrolēt negatīvus komentārus Facebook
Pieci padomi, kā uzrakstīt labu preses relīzi
Nozare
Galvenais krīzes komunikācijā - ātrums, adekvātums un atbildības uzņemšanās
Mēdz teikt, ka uzņēmumus var iedalīt divās kategorijās: tajos, kas ir piedzīvojuši kādu krīzi, un tajos, kas to vēl piedzīvos. Ir krīzes, ko iespējams prognozēt jau laikus un veikt visu nepieciešamo, lai novērstu vai krietni mazinātu to nelabvēlīgās sekas, un ir arī pēkšņas krīzes, kas visbiežāk saistītas ar dabas stihijām, dažādām katastrofām un nelaimes gadījumiem, vēsta laikraksts „Dienas Bizness”.
Latvijā uzņēmumi joprojām bieži nav gatavi krīzes situācijām, lai gan liela daļa darbojas nozarēs, kuru specifikas dēļ tās ir reālas, uzskata kompānijas „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu direktors Arnis Lapiņš.
„Uzņēmumu vadība cer, ka krīzes tomēr nebūs vai viņu problēmas netiks pamanītas, tic, ka situācija kaut kā noregulēsies pati no sevis - un pilnīgi nevietā, jo šajā sfērā nav profesionāļi, paļaujas uz saviem spēkiem krīzes risināšanā. Tikai tad, kad krīze jau ir pamatīgi attīstījusies, un arī tad ne vienmēr, tiek aicināti sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem tad nu jātiek galā ar sekām,” uzskata A. Lapiņš.
Tāpat kā uzņēmuma vadītājs var izvilkt kompāniju no nepatikšanām, tieši vadītāja kļūdas dēļ tas var arī iekrist vēl dziļākā reputācijas zaudēšanas bedrē.
Spilgtākais aizvadītā gada piemērs pasaulē, ko piemin A. Lapiņš, ir „British Petroleum” šefa Tonija Heivarda vizināšanās ar jahtu laikā, kad visa pasaule sekoja līdzi tam, kā un vai izdosies likvidēt naftas noplūdi, ko Meksikas līcī bija radījusi avarējusī „British Petroleum” platforma, kā arī neveiklā komunikācija ar medijiem, cenšoties noliegt notikušās katastrofas apjomu.
„Diemžēl pat tādi uzņēmumi kā „Lido” vai „Kolonna” brīdī, kad nonāca patiešām smagā biznesa situācijā, cerēja izlīdzēties tikai pašu spēkiem un ne tikai nešķiroja līdzekļus biznesa glābšanai, bet centās iestāstīt, ka nekādas biznesa krīzes nav, slēpa informāciju, meloja, atteicās no komentāriem, līdz tika pieķerti. Rezultātā sabiedrībā tika nostiprināts viedoklis, ka nu jau nekas nevar glābt viņu biznesu - kaut patiesībā šo uzņēmumu finanšu krīzei varēja arī nesekot uzņēmumu un to īpašnieku reputācijas krīze,” uzskata A. Lapiņš.
Pasaulē pastāv arī labā prakse, no kuras var mācīties rīcību krīzes gadījumos. Kā vienu no piemēriem A. Lapiņš min „Toyota”, kas, konstatējot bremžu problēmas atsevišķos automašīnu modeļos, rīkojās pēc drošas un pārbaudītas metodes, atsaucot apmēram 1,5 miljonus auto: „Rezultātā kompānijas reputācija - šo soli plaši un pārliecinoši komunicējot - tika saglabāta.”